Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Aṅguttaranikāyo

Tikanipātapāḷi

1. Paṭhamapaṇṇāsakaṃ

1. Bālavaggo

1. Bhayasuttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante [bhaddante (ka.)]’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –

‘‘Yāni kānici, bhikkhave, bhayāni uppajjanti sabbāni tāni bālato uppajjanti, no paṇḍitato. Ye keci upaddavā uppajjanti sabbe te bālato uppajjanti, no paṇḍitato. Ye keci upasaggā uppajjanti sabbe te bālato uppajjanti, no paṇḍitato. Seyyathāpi, bhikkhave, naḷāgārā vā tiṇāgārā vā [naḷāgāraṃ vā tiṇāgāraṃ vā (sī.)] aggi mutto [aggimukko (sī.), aggi mukko (syā. kaṃ. pī.)] kūṭāgārānipi ḍahati ullittāvalittāni nivātāni phusitaggaḷāni pihitavātapānāni; evamevaṃ kho, bhikkhave, yāni kānici bhayāni uppajjanti sabbāni tāni bālato uppajjanti, no paṇḍitato. Ye keci upaddavā uppajjanti sabbe te bālato uppajjanti, no paṇḍitato. Ye keci upasaggā uppajjanti sabbe te bālato uppajjanti, no paṇḍitato.

‘‘Iti kho, bhikkhave, sappaṭibhayo bālo, appaṭibhayo paṇḍito. Saupaddavo bālo, anupaddavo paṇḍito. Saupasaggo bālo, anupasaggo paṇḍito. Natthi, bhikkhave, paṇḍitato bhayaṃ, natthi paṇḍitato upaddavo, natthi paṇḍitato upasaggo.

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘yehi tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo te tayo dhamme abhinivajjetvā, yehi tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo te tayo dhamme samādāya vattissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba’’nti. Paṭhamaṃ.

2. Lakkhaṇasuttaṃ

2. ‘‘Kammalakkhaṇo , bhikkhave, bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito, apadānasobhanī [apadāne sobhati (syā. kaṃ. pī.)] paññāti [paññatti (?)]. Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo veditabbo. Katamehi tīhi? Kāyaduccaritena, vacīduccaritena, manoduccaritena. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo.

‘‘Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo. Katamehi tīhi? Kāyasucaritena, vacīsucaritena, manosucaritena. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo.

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘yehi tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo te tayo dhamme abhinivajjetvā, yehi tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo te tayo dhamme samādāya vattissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba’’nti. Dutiyaṃ.

3. Cintīsuttaṃ

3. ‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, bālassa bālalakkhaṇāni bālanimittāni bālāpadānāni . Katamāni tīṇi? Idha, bhikkhave, bālo duccintitacintī ca hoti dubbhāsitabhāsī ca dukkaṭakammakārī ca. No cedaṃ [no cetaṃ (syā. kaṃ. ka.)], bhikkhave, bālo duccintitacintī ca abhavissa dubbhāsitabhāsī ca dukkaṭakammakārī ca, kena naṃ paṇḍitā jāneyyuṃ [tena naṃ paṇḍitā na jāneyyuṃ (ka.), na naṃ paṇḍitā jāneyyuṃ (?)] – ‘bālo ayaṃ bhavaṃ asappuriso’ti? Yasmā ca kho, bhikkhave, bālo duccintitacintī ca hoti dubbhāsitabhāsī ca dukkaṭakammakārī ca tasmā naṃ paṇḍitā jānanti – ‘bālo ayaṃ bhavaṃ asappuriso’ti. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi bālassa bālalakkhaṇāni bālanimittāni bālāpadānāni.

‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, paṇḍitassa paṇḍitalakkhaṇāni paṇḍitanimittāni paṇḍitāpadānāni. Katamāni tīṇi? Idha, bhikkhave, paṇḍito sucintitacintī ca hoti subhāsitabhāsī ca sukatakammakārī ca. No cedaṃ, bhikkhave, paṇḍito sucintitacintī ca abhavissa subhāsitabhāsī ca sukatakammakārī ca, kena naṃ paṇḍitā jāneyyuṃ – ‘paṇḍito ayaṃ bhavaṃ sappuriso’ti? Yasmā ca kho, bhikkhave, paṇḍito sucintitacintī ca hoti subhāsitabhāsī ca sukatakammakārī ca tasmā naṃ paṇḍitā jānanti – ‘paṇḍito ayaṃ bhavaṃ sappuriso’ti. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi paṇḍitassa paṇḍitalakkhaṇāni paṇḍitanimittāni paṇḍitāpadānāni. Tasmātiha…. Tatiyaṃ.

4. Accayasuttaṃ



礼敬世尊、阿罗汉、正等正觉者
增支部
三集
1. 第一个五十集
1. 愚人品
1. 恐惧经
1. 如是我闻。一时,世尊住在舍卫城(现在的萨赫特-马赫特)祇树给孤独园。在那里,世尊对比丘们说:"比丘们。"那些比丘回答说:"尊者。"世尊如是说:
"比丘们,任何恐惧生起,都是从愚人而生,不是从智者而生。任何灾难生起,都是从愚人而生,不是从智者而生。任何障碍生起,都是从愚人而生,不是从智者而生。比丘们,就像从芦苇房或草房燃起的火,会烧毁有顶、涂抹、防风、闩门、关窗的房屋;同样地,比丘们,任何恐惧生起,都是从愚人而生,不是从智者而生。任何灾难生起,都是从愚人而生,不是从智者而生。任何障碍生起,都是从愚人而生,不是从智者而生。
"因此,比丘们,愚人是有恐惧的,智者是无恐惧的。愚人是有灾难的,智者是无灾难的。愚人是有障碍的,智者是无障碍的。比丘们,智者没有恐惧,智者没有灾难,智者没有障碍。
"所以,比丘们,你们应当如此学习:'我们将避免那三种被认为是愚人特征的法,而采取那三种被认为是智者特征的法。'比丘们,你们应当如此学习。"第一则。
2. 特征经
2. "比丘们,愚人以业为特征,智者以业为特征,智慧以行为而显现。比丘们,具足三法者应被认为是愚人。哪三法?身恶行、语恶行、意恶行。比丘们,具足这三法者应被认为是愚人。
"比丘们,具足三法者应被认为是智者。哪三法?身善行、语善行、意善行。比丘们,具足这三法者应被认为是智者。
"所以,比丘们,你们应当如此学习:'我们将避免那三种被认为是愚人特征的法,而采取那三种被认为是智者特征的法。'比丘们,你们应当如此学习。"第二则。
3. 思考经
3. "比丘们,这三种是愚人的愚人特征、愚人标志、愚人行为。哪三种?在此,比丘们,愚人是思考不善的思考者,说不善的言语者,做不善的行为者。比丘们,如果愚人不是思考不善的思考者,不是说不善的言语者,不是做不善的行为者,智者怎么会知道他:'这位是愚人,不善之人'?正因为,比丘们,愚人是思考不善的思考者,说不善的言语者,做不善的行为者,所以智者知道他:'这位是愚人,不善之人'。比丘们,这就是三种愚人的愚人特征、愚人标志、愚人行为。
"比丘们,这三种是智者的智者特征、智者标志、智者行为。哪三种?在此,比丘们,智者是思考善的思考者,说善的言语者,做善的行为者。比丘们,如果智者不是思考善的思考者,不是说善的言语者,不是做善的行为者,智者怎么会知道他:'这位是智者,善良之人'?正因为,比丘们,智者是思考善的思考者,说善的言语者,做善的行为者,所以智者知道他:'这位是智者,善良之人'。比丘们,这就是三种智者的智者特征、智者标志、智者行为。所以......。"第三则。
4. 过失经

4. ‘‘Tīhi , bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo veditabbo. Katamehi tīhi? Accayaṃ accayato na passati, accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ nappaṭikaroti, parassa kho pana accayaṃ desentassa yathādhammaṃ nappaṭiggaṇhāti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo.

‘‘Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo. Katamehi tīhi? Accayaṃ accayato passati, accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaroti, parassa kho pana accayaṃ desentassa yathādhammaṃ paṭiggaṇhāti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo. Tasmātiha…. Catutthaṃ.

5. Ayonisosuttaṃ

5. ‘‘Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo veditabbo. Katamehi tīhi? Ayoniso pañhaṃ kattā hoti, ayoniso pañhaṃ vissajjetā hoti, parassa kho pana yoniso pañhaṃ vissajjitaṃ parimaṇḍalehi padabyañjanehi siliṭṭhehi upagatehi nābbhanumoditā hoti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo.

‘‘Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo. Katamehi tīhi? Yoniso pañhaṃ kattā hoti, yoniso pañhaṃ vissajjetā hoti, parassa kho pana yoniso pañhaṃ vissajjitaṃ parimaṇḍalehi padabyañjanehi siliṭṭhehi upagatehi abbhanumoditā hoti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo. Tasmātiha…. Pañcamaṃ.

6. Akusalasuttaṃ

6. ‘‘Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo veditabbo. Katamehi tīhi? Akusalena kāyakammena, akusalena vacīkammena, akusalena manokammena. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo.

‘‘Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo. Katamehi tīhi? Kusalena kāyakammena , kusalena vacīkammena, kusalena manokammena. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo. Tasmātiha…. Chaṭṭhaṃ.

7. Sāvajjasuttaṃ

7. ‘‘Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo veditabbo. Katamehi tīhi? Sāvajjena kāyakammena, sāvajjena vacīkammena, sāvajjena manokammena…pe… anavajjena kāyakammena, anavajjena vacīkammena, anavajjena manokammena…pe…. Sattamaṃ.

8. Sabyābajjhasuttaṃ

8. ‘‘Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo veditabbo. Katamehi tīhi? Sabyābajjhena kāyakammena, sabyābajjhena vacīkammena, sabyābajjhena manokammena…pe… abyābajjhena kāyakammena, abyābajjhena vacīkammena , abyābajjhena manokammena. Imehi, kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo.

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘yehi tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo te tayo dhamme abhinivajjetvā, yehi tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo te tayo dhamme samādāya vattissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba’’nti. Aṭṭhamaṃ.

9. Khatasuttaṃ

9. ‘‘Tīhi , bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṃ, bahuñca apuññaṃ pasavati. Katamehi tīhi? Kāyaduccaritena, vacīduccaritena, manoduccaritena. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṃ, bahuñca apuññaṃ pasavati.

‘‘Tīhi , bhikkhave, dhammehi samannāgato paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo ca viññūnaṃ, bahuñca puññaṃ pasavati. Katamehi tīhi? Kāyasucaritena, vacīsucaritena, manosucaritena. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo ca viññūnaṃ, bahuñca puññaṃ pasavatī’’ti. Navamaṃ.

10. Malasuttaṃ



4. "比丘们,具足三法者应被认为是愚人。哪三法?不能看到过失为过失,看到过失为过失后不如法忏悔,他人如法忏悔过失时不如法接受。比丘们,具足这三法者应被认为是愚人。
比丘们,具足三法者应被认为是智者。哪三法?能看到过失为过失,看到过失为过失后如法忏悔,他人如法忏悔过失时如法接受。比丘们,具足这三法者应被认为是智者。所以......。"第四则。
5. 不如理经
5. "比丘们,具足三法者应被认为是愚人。哪三法?不如理提问,不如理回答,他人如理回答问题时以圆满、优美、流畅、适当的词句不予赞同。比丘们,具足这三法者应被认为是愚人。
比丘们,具足三法者应被认为是智者。哪三法?如理提问,如理回答,他人如理回答问题时以圆满、优美、流畅、适当的词句予以赞同。比丘们,具足这三法者应被认为是智者。所以......。"第五则。
6. 不善经
6. "比丘们,具足三法者应被认为是愚人。哪三法?不善身业,不善语业,不善意业。比丘们,具足这三法者应被认为是愚人。
比丘们,具足三法者应被认为是智者。哪三法?善身业,善语业,善意业。比丘们,具足这三法者应被认为是智者。所以......。"第六则。
7. 有过经
7. "比丘们,具足三法者应被认为是愚人。哪三法?有过身业,有过语业,有过意业......无过身业,无过语业,无过意业......。"第七则。
8. 有害经
8. "比丘们,具足三法者应被认为是愚人。哪三法?有害身业,有害语业,有害意业......无害身业,无害语业,无害意业。比丘们,具足这三法者应被认为是智者。
所以,比丘们,你们应当如此学习:'我们将避免那三种被认为是愚人特征的法,而采取那三种被认为是智者特征的法。'比丘们,你们应当如此学习。"第八则。
9. 损害经
9. "比丘们,具足三法的愚人、无智者、不善人会损害、伤害自己,为智者所呵责,并造作许多恶业。哪三法?身恶行、语恶行、意恶行。比丘们,具足这三法的愚人、无智者、不善人会损害、伤害自己,为智者所呵责,并造作许多恶业。
比丘们,具足三法的智者、有智者、善人不会损害、伤害自己,不为智者所呵责,并造作许多善业。哪三法?身善行、语善行、意善行。比丘们,具足这三法的智者、有智者、善人不会损害、伤害自己,不为智者所呵责,并造作许多善业。"第九则。
10. 垢秽经

10. ‘‘Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato tayo male appahāya yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi tīhi? Dussīlo ca hoti, dussīlyamalañcassa appahīnaṃ hoti; issukī ca hoti, issāmalañcassa appahīnaṃ hoti; maccharī ca hoti, maccheramalañcassa appahīnaṃ hoti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato ime tayo male appahāya yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

‘‘Tīhi , bhikkhave, dhammehi samannāgato tayo male pahāya yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi tīhi? Sīlavā ca hoti, dussīlyamalañcassa pahīnaṃ hoti; anissukī ca hoti, issāmalañcassa pahīnaṃ hoti; amaccharī ca hoti, maccheramalañcassa pahīnaṃ hoti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato ime tayo male pahāya yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge’’ti. Dasamaṃ.

Bālavaggo paṭhamo.


10. "比丘们,具足三法而不舍弃三种垢秽者,如同被带去安置一样,必定堕入地狱。哪三法?是无戒行者,且未舍弃无戒行的垢秽;是嫉妒者,且未舍弃嫉妒的垢秽;是吝啬者,且未舍弃吝啬的垢秽。比丘们,具足这三法而不舍弃这三种垢秽者,如同被带去安置一样,必定堕入地狱。
比丘们,具足三法而舍弃三种垢秽者,如同被带去安置一样,必定升入天界。哪三法?是有戒行者,且已舍弃无戒行的垢秽;是不嫉妒者,且已舍弃嫉妒的垢秽;是不吝啬者,且已舍弃吝啬的垢秽。比丘们,具足这三法而舍弃这三种垢秽者,如同被带去安置一样,必定升入天界。"第十则。
愚人品第一结束。
provided by EasyChat


Tassuddānaṃ –

Bhayaṃ lakkhaṇacintī ca, accayañca ayoniso;

Akusalañca sāvajjaṃ, sabyābajjhakhataṃ malanti.

其摘要如下：
恐惧和特征及思考，
过失以及不如理；
不善和有过，
有害损害垢秽。

